Arktika ir tālu no Latvijas kartē. Latvijas drošībai — daudz tuvāk

Atceraties, kā pamatskolā pēc vasaras brīvlaika bija jāraksta sacerējums par vasaras lielāko notikumu? Vienam tas bija ceļojums ar

ģimeni, citam — vasara laukos pie vecvecākiem.

Ja man šogad būtu jāraksta šāds sacerējums, atbilde būtu diezgan skaidra: mans vasaras lielākais notikums bija NATO Parlamentārās asamblejas komandējums Kanādā un Arktikā.

Ko mēs tur darījām, ko es uzzināju un — pats galvenais — kāds tam visam sakars ar Latviju?

Kāpēc Arktika?

No 13. līdz 17. jūlijam NATO Parlamentārās asamblejas Transatlantisko attiecību apakškomitejas delegācijā apmeklēju Otavu un Ikaluitu Kanādā. Bijām aptuveni 35 parlamentārieši no 15 NATO dalībvalstīm. Tikāmies ar Kanādas valdības un parlamenta pārstāvjiem, bruņoto spēku vadību, drošības ekspertiem un ziemeļu kopienām.

Mērķis bija konkrēts — savām acīm redzēt, kā Kanāda gatavojas aizsargāt Arktiku un kā situācija ziemeļos ietekmē visas NATO drošību. Runājām par novērošanas sistēmām, NORAD modernizāciju un militāro infrastruktūru, bet arī par klimata pārmaiņām, resursiem, ģeopolitisko konkurenci un pamatiedzīvotāju lomu.

No Latvijas Arktika var šķist ļoti tāla. Patiesībā tā kļūst mums arvien tuvāka. Klimata pārmaiņas padara reģionu pieejamāku, rodas jaunas kuģošanas iespējas, aug interese par dabas resursiem — un vienlaikus palielinās arī Krievijas un Ķīnas aktivitāte. Arktika vairs nav tikai balts laukums kartes augšpusē. Tā kļūst par vienu no stratēģiski

svarīgākajām NATO drošības telpām.

Ko rāda Kanādas aizsardzības skaitļi

Otavā runājām par lielo bildi — Kanādas aizsardzības politiku, NATO un investīcijām bruņotajos spēkos. Un skaitļi šeit ir iespaidīgi.

2025.–2026. gadā Kanāda aizsardzības investīcijām pievienoja vairāk nekā 9 miljardus Kanādas dolāru, bet 2026. gada martā paziņoja, ka sasniegusi NATO 2% slieksni. Tā ir pievienojusies arī NATO Defence Investment Pledge, kas paredz līdz 2035. gadam virzību uz 5% no IKP — 3,5% pamatmilitārajām spējām un 1,5% ar drošību saistītām investīcijām.

Vienlaikus notiek viena no lielākajām Karalisko Gaisa spēku modernizācijas programmām kopš Otrā pasaules kara: aptuveni 140 jaunas vai modernizētas gaisa platformas — F-35 iznīcinātāji, P-8A jūras patrulēšanas lidmašīnas, MQ-9 bezpilota sistēmas, CC-330 tankkuģi un Cormorant helikopteri. 2025. gada budžetā bruņoto spēku stiprināšanai piecu gadu periodam paredzēti 81,8 miljardi Kanādas dolāru.

Kāpēc tik lieli ieguldījumi? Tāpēc, ka Arktikas aizsardzība prasa spēju ļoti agri pamanīt potenciālu apdraudējumu un pietiekami ātri uz to reaģēt.

Kas īsti ir NORAD?

Šo saīsinājumu komandējuma laikā dzirdējām atkal un atkal, tāpēc neliela atkāpe.

NORAD — North American Aerospace Defense Command — ir kopīga Kanādas un ASV militārā pavēlniecība, kuras uzdevums ir sargāt Ziemeļameriku. Vienkāršoti sakot: pēc iespējas agrāk ieraudzīt un brīdināt par apdraudējumu, kas tuvojas — lidaparātiem vai raķetēm —, kontrolēt gaisa telpu un brīdināt arī par draudiem jūrā. Tam izmanto sensorus, radarus, satelītus un agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Kanādas 2022. gada NORAD modernizācijas plāns paredz 38,6 miljardus Kanādas dolāru 20 gadu laikā — agrīnai draudu atklāšanai, komandvadības un gaisa ieroču sistēmām, infrastruktūrai ziemeļos un jaunām tehnoloģijām. Viens piemērs ir jaunā Arktikas over-the-horizon radaru sistēma, kas ļauj pamanīt draudus ļoti lielā attālumā. Sākotnējā operacionālā gatavība plānota 2028. gadā, pilnā — 2031. gadā.

Tieši šeit ļoti labi redzams, cik ļoti ir mainījusies aizsardzības domāšana: vairs nepietiek ar spēju reaģēt uz apdraudējumu. Būtiski ir to ieraudzīt pēc iespējas agrāk.

Diskusija par bruņotajiem spēkiem mainīgajos ziemeļos

Kā NATO PA Transatlantisko attiecību apakškomitejas priekšsēdētājas vietniece vadīju paneļdiskusiju “Preparing the Canadian Armed Forces for a Changed North”. Tajā piedalījās CDA Institute izpilddirektore Dr. Gaëlle Rivard Piché un Toronto Universitātes profesors Aurel Braun.

Runājām ne tikai par naudu un tehniku. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir cilvēki — vai bruņotajiem spēkiem pietiek personāla, kā to piesaistīt un noturēt, kā paātrināt iepirkumus un kā nodrošināt spēju reāli darboties tik sarežģītos apstākļos.

Man šī bija viena no tām reizēm, kad ļoti skaidri sajūti: Latvijas balss šajās sarunās ir vajadzīga. Mēs neesam liela valsts, bet dzīve pie NATO austrumu robežas dod ļoti konkrētu perspektīvu. Tāpēc man bija svarīgi runāt ne tikai par Arktiku, bet arī atgādināt par Baltijas valstīm.

Tad nonācām īstajos ziemeļos

Ja Otavā runājām par stratēģiju, tad Ikaluitā tā ieguva pavisam konkrētas aprises. Ikaluita ir Nunavutas teritorijas galvaspilsēta Kanādas ziemeļos. Tur apmeklējām NORAD priekšējo operāciju bāzi, iepazināmies ar Canadian Ranger Patrol Group darbu, krasta apsardzes infrastruktūru, gaisa novērošanas līdzekļiem un dziļūdens ostu.

Un tur ļoti ātri kļūst skaidrs, ka drošība Arktikā nav tikai jautājums par to, cik karavīru vai lidmašīnu valstij ir. To nosaka arī kilometri, laikapstākļi, sakari, ostas, lidlauki un enerģija. Un tas, vai vari tehniku un cilvēkus īstajā brīdī nogādāt tur, kur tie vajadzīgi. Milzīgie attālumi, ekstrēmais klimats, ierobežotie sakari un īsā būvniecības sezona darbību ziemeļos sarežģī ļoti būtiski.

Tu vari izlasīt simts lappušu garu ziņojumu par infrastruktūras nozīmi. Bet tad tu aizbrauc uz vietu un saproti pavisam praktiski: ja nav lidlauka, sakaru, enerģijas vai ostas, tad arī modernākā militārā tehnika pati par sevi problēmu neatrisina.

Spēcīgākais iespaids — cilvēki

Viena no cilvēcīgākajām komandējuma daļām bija sarunas ar vietējiem un inuītu kopienu pārstāvjiem.

Kanādas pieeja arvien vairāk balstās domā, ka pamatiedzīvotāji nav tikai cilvēki, par kuriem politiķi pieņem lēmumus. Viņi ir zināšanu nesēji un pilntiesīgi lēmumu pieņemšanas dalībnieki. Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta principam “Nothing about us, without us” — “Neko par mums bez mums”.

Vietējo zināšanas par reljefu, laikapstākļiem un ledu ir kritiski svarīgas drošai darbībai Arktikā. Cilvēki, kuri tur dzīvo paaudzēm, zina savu vidi veidā, kuru nevar aizvietot ar karti vai tehnoloģiju. Šis man šķita viens no būtiskākajiem komandējuma secinājumiem: valsts drošība ir arī cilvēki un kopienas, kas ir stipras un iesaistītas.

Tieši tāpēc Kanādā daudz runā par tā saukto dual-use jeb divējāda lietojuma infrastruktūru. Ja valsts būvē ostu, lidlauku vai sakaru tīklu, tam nav jākalpo tikai militārām vajadzībām. Tas vienlaikus var uzlabot vietējo cilvēku ikdienu, ārkārtas reaģēšanas spējas un ekonomisko attīstību. Manuprāt, tā ir ļoti vērtīga domāšana arī Latvijai.

Bet kāds Arktikai sakars ar Latviju?

Atbilde, ko no šī komandējuma pārvedu mājās, ir ļoti skaidra: Arktika un Baltijas reģions drošības ziņā nav divas atsevišķas pasaules. Tas, kas notiek High North jeb Eiropas un Ziemeļamerikas tālajos ziemeļos, tieši ietekmē NATO spēju pastiprināt, atturēt un aizsargāt sabiedrotos Baltijas reģionā.

Un no tā izriet vairākas praktiskas mācības. Pirmkārt, mums savlaicīgi jāiegulda sensoros, sakaros un situācijas izpratnē. Draudus mums jāspēj ne tikai atvairīt, bet vispirms savlaicīgi ieraudzīt un saprast.

Otrkārt, mums jādomā par militāro mobilitāti — vai krīzes situācijā karavīri, tehnika un sabiedroto papildspēki varēs ātri nonākt tur, kur tie nepieciešami.

Treškārt, jāstiprina kritiskā infrastruktūra un civilmilitārā noturība. Ceļš, tilts, lidosta, sakaru tīkls vai enerģētikas infrastruktūra ikdienā kalpo civilām vajadzībām, bet krīzē var kļūt par ļoti nozīmīgu aizsardzības spēju.

Un, ceturtkārt, mums jāskatās plašāk par savu robežu. Tieši šo pieeju gribu aizstāvēt arī darbā NATO PA — lai High North un Baltijas telpa tiktu uztvertas kā savstarpēji saistītas un lai Arktika būtu daļa no alianses kopējās atturēšanas un aizsardzības.

Ko es pati no tā visa paņēmu līdzi

Šādi komandējumi man atgādina, kāpēc politikā ir svarīgi ne tikai runāt, bet arī klausīties. Klausīties sabiedrotajos. Ekspertos. Karavīros. Un cilvēkos, kuri dzīvo vietās, par kurām mēs pieņemam politiskus lēmumus.

Arktika man parādīja drošību no nedaudz cita skatpunkta. Tur ļoti uzskatāmi redzams, ka aizsardzība sākas ilgi pirms brīža, kad nepieciešams karavīrs. Tā sākas ar infrastruktūru, informāciju, spēju sadarboties un gatavību investēt šodien tajā, kas būs nepieciešams pēc desmit vai divdesmit gadiem. Kanādas 38,6 miljardu NORAD plāns 20 gadiem to ilustrē ļoti labi.

Drošību nevar sākt būvēt tad, kad krīze jau ir sākusies.

Un vēl — pie viena galda sēž parlamentārieši no dažādām valstīm. Kanādietim drošības izaicinājums var atrasties tūkstošiem kilometru uz ziemeļiem, mums — tepat pie robežas. Bet princips ir viens: sabiedrotie ir stiprāki tad, ja saprot viens otra realitāti un ir gatavi viens otru aizstāvēt. Tāpēc arī mēs nedrīkstam būt tikai “ņēmēji” — ja gaidām, ka sabiedrotie sapratīs Latvijas bažas, arī mums jāsaprot viņu izaicinājumi.

Politiķa darbs nebeidzas ar piedalīšanos sanāksmē vai komandējumā. Īstais jautājums vienmēr ir: ko mēs no redzētā un uzzinātā varam izmantot savas valsts labā? Šoreiz atbilde no Arktikas bija ļoti skaidra — par drošību jādomā laikus, plaši un kopā ar sabiedrotajiem.

Un, ja skolotāja man šodien liktu šim vasaras sacerējumam uzrakstīt pēdējo teikumu, tas droši vien būtu šāds:

Arktika ir ļoti tālu no Latvijas kartē, bet Latvijas drošībai — daudz tuvāk, nekā sākumā varētu šķist.